Stāsti par ēdienu. 2.daļa

Sveiki, draugi!

Turpinājums stāstos par ēdieniem..

Mums patīk ēst, patīk gatavot ēst, un tik būtiska ir ēdiena smarža, jo tā var būt arī nepatīkama. Mēs izbaudām, ja kāds cits pagatavo maltīti.  Bet vienmēr mats, kas nokļuvis ēdienā, visu var sabojāt.Mums tīk svinēt garšīgi kopā ar draugiem! Mēs ceļojam un ēdam. Mums garšo un negaršo konkrēti dzērnieni un ēdieni. Šī negaršošana nereti saistīta ar situācijām, kurās ēdiens bijis klātesošs, bet kāds notikums sabojājis to. Mēs gatavojam ģimenes maltītes, kas ir iemesls vienreiz dienā vai retāk, bet tomēr būt kopā pie galda!

Domāju, ka turpmāk blogā apskatīšu virtuves tēmu un tās lomu mūsu mājokļos. Protams, sanākšana kopā ap ugunskuru un ēdiena dalīšana rakturīga dažādām ciltīm. Pēc ēdiena pasniegšanas un aicināšanas manieres savā namā var spriest par viesmīlību. Kā arī tik bieži dzirdam runājam, ka esam tas, ko ēdam! Nevar arī noliegt, ka svarīgas ir galda manieres, ēdiena pasniegšanas kultūra, noformējums, un šobrīd tik aktuālā ēdiena fotogrāfija, restorānu apmeklējumi un to piedāvātie “ceļojumi” garšu atmiņās vai personīgās pieredzes paplašināšanā.  Apkalpošana un interjers ir tas, kas var pastiprināt vai graut iespaidu par ēdienu, servisu, uzņemumu kopumā.

Kā vēl dažas apakštēmas, vēlētos apskatīt ēdiena tūrismu, festivālus, tirdziņus, kas notiek par godu ēdienam, garšai. Ēdiens kalpo kā lielisks aģents socializēšanās procesam. Ap  galdu mūsdienās nereti runā dažādās valodās. Ēdiens var būt simbols mīlestībai un rūpēm. Tas var būt dāvana – unikāla un neatkārtojama. Ēdiena pašrocīga gatavošana uzlabo garastāvokli, nereti mēs dungojam, dziedam pilnā balsī vai virpuļojam pa virtuvi.

Caur ēdienu mēs vairāk pievēršam uzmanību savam ķermenim, labsajūtai, veselībai un imunitātei. Te kompletā nāk aktīvs dzīves veids, sports un citas fiziskas aktivitātes. Es, piemēram, savā ikdienā esmu laikmetīgās džeza dejas, klasikas un laikmetīgās dejas pasniedzēja, un veiksmīgi apvienoju deju un gardumu pasauli, kura tiešām viena otru neizslēdz.

Ēdienam ir simboliska nozīme! Ja tā padomā, tad ēdiens ir būtiska daļa, kas atbild par mūsu eksistenci jau no brīža, kad nākam pasaulē. Vecāki mūs apgādā ar uzturu, jaundzimušo māte baro ar pienu.Ir ikdienišķs ēdiens, bet tad ir svētku ēdiens. Ēšana ir rituāls daudziem – nesteidzīgie svētdienu rīti,  vēlie branči ar draugiem, viesības un jubileju svinības un tik aktuālās bērnu ballītes.

Mani vienmēr ir interesējis, kas simboliski stāv aiz ēdiena. Būtiska ir tā forma un laiks, kad konkrētais ēdiens celts galdā. Tam visam ir sava nozīme, jēga, koncepts. Nevar aizmirst sendienu konceptu – veļu mielasta sarīkošanu lauku sētā. Atskatoties pagātnē, svētku galds bijis klāts latviešiem ar visdažādākajiem gardumiem, un kā neiztrūkstošs ēdiens bijis cūkas šņukurītis (tas nozīmējis, ka šie ir arāju tautas svētki, jo cūkas šņukuris un arkls abi rok zemi), desa (simbolizē ar saviem galiem gada sākumu un beigas), tad koči, ķūķi, karašas, zirņi, pupas, rauši, un nevienos svētkos neiztrūkstošais alus.*

Nesen sociālajās vietnēs veicu aptauju par to, kādi populāri vai mazāk populāri teicieni, jēdzieni nāk prātā, ko lietojam vai esam dzirdējuši, ja runā par ēšanu, ēdienu, mielastu, sāta sajūtu, garšu, izsalkumu. Manuprāt, valodas lietojums daudzpusīgi parāda to, kādu vietu ēdiens ieņem mūsu kultūrā (dažādās kultūrās). Valoda ir ievērojams rīks, caur kuru var pētīt šo tēmu. Es uzzināju dažus jaunus, man ne reizi nedzirdētus teicienus. Te neliels apkopojums no komentāriem facebookā un instagramm vietnē (https://www.instagram.com/christianne_zimmermann/).

Milzīgs paldies visiem, kuri piedalījās un iesūtīja savus variantus!

• mīlestība iet caur vēderu;
• gardu muti;
• pieēdies ripains;
• ēst ar kāru/gardu muti;
• ēst ar gariem zobiem;
• slims, kas pēc ēšanas nepaguļ;
• kad nav ko ēst, tad nav ko d****;
• ēd, ēd, nekaunies;
• kas var būt labāks par šo?;
• ēst ar gariem zobiem;
• dzīvo, lai ēstu, vai ēd, lai dzīvotu;
• sprādziens mutē;
• baro kā uz kaušanu;
• mīlestība iet caur vēderu;
• pilna mute siekalu/tek siekalas;
• garšo kā pazole/trauklupata;
• lobā vādarā i lomiks sapyus;
• juoīt Dīvam vādaru paruodeit;
• paēdis cilvēks, laimīgs cilvēks;
• ēst nav d****, var paciesties;
• paēdis cilvēks kļūst labsirdīgāks;
• cik ilgi sēdēsi pie galda, tik ilgi būsi paradīzē;
• cooking with love provides food for the soul;
• deserts nav vēderam, bet sirdij;
• pilns līdz brošai;
• tukšā dūšā nevar ēst;
• vienīgais darbs, kas baro, ir ēšana;
• saldumu kabatiņā vienmēr ir brīva vieta;
• ēst ar acīm;
• vēders – kungs, tas augstākais;
• gurniem garšo;
• paēdušai pelītei miltiņi rūgti;
• slimam jautā, veselam dod;
• paēdušais izsalkušo nesapratīs;
• salds kā medus;
• rūgts kā vērmeles;
• saldāks par saldu;
• gardāks par gardu;
• pumpains kā gurķis;
•  kalpu ēdiens. Kungu ēdiens;
• dzidrs kā avota ūdens;
• ko smaidi kā skābputru saēdies;
•  ko smaidi kā sabraukta reņģe;
•  gastronomiskās izvirtības;
• kulinārijas brīnumi;
• resns kā pelmenis;
• reņģēdājs;
• tik labi izskatās, ka tūlīt jāiznīcina (par ēdienu, protams, ka jāapēd).
• izsalkums nav brālis;
• bagāti klāti galdi;
•  galdi lūztin lūzt;
• piena upe ar ķīseļa krastiem (par labu dzīvi);
• neķer beķer, nav jau kliņģers;
• peld kā klimpa;
• pierijies kā vepris;
•  mazuma piegarša;
• no bada vēders pie mugurkaula pielipis;
•  vēders kā arbūzs;
• zēns no laukiem, deguns ar taukiem;
• meita – piens un asinis;
• jūtos kā izspiests citrons;
• dīdies kā driģenes saēdies;
• piens aiz lūpām;
• biezpienpauris;
• zapte galvā;
• esmu tik izsalcis, ka jūtu kā kuņģis ribiņas sūkā;
• ēst pa trim;
• likt galdā;
• ak, cik smeķīgs;
• nevis tu Maizi nes, bet Maize tevi nes;
• neviens latvietis nav ta paedis, ka vel nevaretu;
• uz kārā zoba;
• piesiet dūšu;
• bada pātaga;
• stumt māgā;
• apēst bez sāls;
• aizliegtais auglis!

Nu ko! Diezgan krāšņi un izsmeļoši, un vēstījums ir nodots!

Tiekamies blogā turpmāk. Lai garda nedēļa mums!